Birkas

ImageGrāmatas autore ir ķīniešu izcelsmes amerikāniete, kuras darbos bieži atainotas senās Ķīnas tradīcijas un sieviešu dzīve. Autore ir arī izdevusi citus darbus, kuri tagad ir manā to-read sarakstā.

Romāna darbība norisinās 19.gs. Ķīnā, kādā tālā provincē. Galvenā varone Lillija 6 gadu vecumā iegūst savu laotong – ”radniecisku dvēseli” vārdā Sniega Roze, un šī savienība izveidojas ļoti īpaša, un domādams, mūžīga. Abas meitenes apgūst nu shu – slepenu sieviešu rakstību, kas radīta, lai sazinātos, to nezinot vīriešiem. Šī rakstība viņām palīdz sazināties – atklāt savas domas un jūtas, priekus un bēdas – arī tad, kad sievietes ir izprecinātas un dzīvo pie saviem vīriem.

Šo romānu stāsta pati Lilija, kura atmiņu veidā stāsta par savu dzīvi no bērnības līdz vecumdienām. Lai arī šis daiļliteratūras romāns, lielā mērā ir aprakstīta īstā 19.gs. Ķīnas kultūra. Daudz ir aprakstīts zemais sieviešu stāvoklis ģimenē, sieviešu pienākumi, ģimenes prieks tikai par dēla piedzimšanu.

Un par meiteņu pēdu nosiešanu ir teikts tā:

Pats svarīgākais ir pēdu garums. Ideāls ir septiņi centimetri – apmēram īkšķa garums. Nākamais ir pēdas forma. Teicamai pēdai ir jāizskatās kā lotosa pumpuram. Papēdī tai jābūt pilnīgai un apaļai, priekšā – smailai, un viss ķermeņa svars jābalsta tikai uz lielo pirkstu. Tas nozīmē, ka pārējie kājas pirksti un pēdas velve  ir jāsalauž un jāsaloka, tuvinoties papēdim. Visbeidzot, spraugai starp pēdas priekšdaļu un papēdi ir jābūt tik dziļai, lai starp tās krokām varētu stateniski paslēpt lielu monētu. Ja es spēšu to sasniegt, mans atalgojums būs laimīga dzīve.

Man patika, ka sievietēm bija skaisti un interesanti vārdi – Sniega Roze, Daiļmēness, Pavasara Mēness, Plūmes Zieds. Domāju, ka vislabākie bija tieši vēstures fakti, jo bija interesanti un savā ziņā šausminoši tos lasīt, bet tas lika aizdomāties un novērtēt, cik patiesībā ir labi, ka mēs dzīvojam mūsdienās. Šis romāns liek novērtēt to, kas mums ir dots.

Mans vērtējums:

4.5/5

Advertisements