Birkas

Image”Let it snow” – gandrīz tipiska Young Adult grāmata. Gandrīz, jo nav daudz grāmatu, kuru ir sarakstījuši vairāk kā divi autori. Šajā gadījumā tie ir trīs bestseller jauniešu autori. Romānā caur caurēm strāvo Young Adult tematika un, tā teikt, noskaņa, lasot ļoti varēja just, ka šī grāmata ir liekama tieši tajā grāmatu plauktā.

Vēl gribu pieminēt, ka man nekad nepatīk gari un plaši stāstīt par pašu sižetu, negribu netīšām pastāstīt ko vairāk kā vajadzētu, tāpēc tikai virspusīgi iepazīstināšu Jūs ar grāmatas sižetu līnijām.

”The Jubilee express” by Mauren Johnson

Galvenās varones Jubilee Hall vecāki tiek arestēti, un tāpēc viņa ar vilcienu dodas uz Floridu pie vecvecākiem. Vilcienā viņa satiek Džebu un 14 karsējmeitenes. Sniega vētras dēļ vilciens apstājas uz nenoteiktu laiku netālu no nelielas pilsētiņas. Jubilee un citi jaunieši dodas uz pāri ceļas esošo Waffle House. Tur Jubilee satiek tur dzīvojošo Stjuartu, kurš aicina palikt viņa mājās līdz vilciens atkal dosies ceļā.

Manuprāt, autore Mauren Johnson raksta pārāk vienkāršā valodā (vismaz šijā 123 lpp īsajā stāstā), bet man patika sižets, varbūt mazliet nedabisks, bet kopumā patika.

”A cheerastic Christmas miracle” by John Green

Galvenā varoņa Tobina vecāki sniega vētras dēļ netiek mājās no Bostonas. Tobins ar draugiem JP un Djūku (meiteni, īstajā vārdā Andžija) iecerējis Ziemassvētkus pavadīt skatoties Džeimsa Bonda filmas. Pēkšņi viņiem piezvana draugs Keuns no Waffle House, kurš pastāsta par tur esošajām karsējmeitenēm. Draugi nolemj doties turp, bet viņus aizkavē visādi apstākļi – gan sniega vētra, gan citi jaunieši.

Ziniet, kā man bija ar Džonu Grīnu? Izlasot divas viņa grāmatas, kas bija absolūti lieliskas, mani pārņēma bailes, vai tik lasot vēl citus viņa darbus, man nenāksies vilties. Negribēju sabojāt visu labo iespaidu, kas, protams, ir grūti izdarāms, jo kurš gan var visus savus darbus uzrakstīt vienlīdz satriecošus? (Ja ziniet kurš, tad padalieties arī ar mani).

Džons Grīns nepavisam nebija savos uzdevuma augstumos, jā, stāsts bija piedzīvojumu pilns (cik nu tas var būt pilns 94 lpp), bet, manuprāt, vienmuļš. Lai nu kā, autors arī šajā grāmatā saglabājis savu humoru, kas man, un domādams arī citiem, tik ļoti patīk.

”The patron saint of pigs” by Lauren Myracle 

Meitene vārdā Adija Ziemassvētkus aizvada skumstot pēc bijušā drauga Džeba. Ne par ko citu viņa nespēj domāt, un tiklīdz Džebs neierodas salīgt mieru, Adija nogriež un nokrāso rozā matus. Adija, draudzeņu iespaidota, mēģina vairs nedomāt par Džebu, tādēļ piesakās no zooveikala paņem draudzenei pasūtīto mini cūciņu. Bet tas nenotiek kā sākumā plānots.

Beigās visi stāsti savijās kopā un uzšāvās debesīs.

Nē, nē, šitik salkani stāsti kā pēdējais, man nepatīk. Nevaru ciest tādus cilvēkus kā Adija, kas to vien dara, kā raud par aizgājušo. Ir taču jāskatās uz priekšu! Bet par to nav stāsts. Galu galā viņa ko svarīgu arī saprata, kas ir galvenais.

Un vēl, ko es gribu piezīmēt – man nepatika, ka grāmatā ir apspēlēta viena liela klišeja – karsējmeitenes. Bet nu varbūt šajā grāmatā bez tā nevarēja.

Vai es iesaku izlasīt? Umm, kāpēc gan ne? Ja gribas palasīt, ko ne tik depresīvu šās ziemas nedēļas nogalēs, tad šis ir īstais variants. Grāmata bija tāda, kādu es to gaidīju. Nebija nekāds ”wow!”, bet to es arī negaidīju. Viegli un labi lasījās.

Iesaku Tev: pagatavo sev kafiju/tēju/kakao, uzvelc kājās omas adītās vilnas zeķes, saritinies zem segas, lasi šo grāmatu un gaidi, kad beidzot arī mums uzsnigs sniegs! Let it snow!

Mans vērtējums:

3/5

Advertisements