Birkas

, ,

Nu ko, 2014. gada janvāris ir aizvadīts. Un aizvadīts labi. Es nolēmu, ka katra mēneša pirmajā dienā sakopošu un jums pavēstīšu pagājušā mēneša lasīšanas rezultātus. Vairāk šīs atskaites ir domātas man, nemaz Jums, jo rakstot katra mēneša rezultātus, man būs vieglāk un pārskatāmāk sakopot rezultātus gada beigās. Tātad, ir 1. februāris un es rakstu.

Janvārī esmu izlasījusi 11 grāmatas, kas ir 20% no mana 2014. gada lasīšanas izaicinājuma. Citas grāmatas bija biezākas, citas plānākas, bet kopā tās ir 3311 lapaspuses. Vidēji lasīju 300 lapaspušu biezas grāmatas. Jāatzīst, esmu atsauksmi uzrakstījusi tikai par dažām grāmatām, bet uzreiz teikšu, ka mans plāns nemaz nav šeit aprakstīt visas, visas grāmatas, ko izlasu. Bet varbūt vajadzētu. (?).

Lūk, arī visas janvāra izlasītās grāmatas.

Image

Janvāri sāku ar zīmīgu grāmatu – Lūiss Kerols ”Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”, kuru, protams, arī novērtēju ar 5 zvaigznītēm. Šī ir man ļoti īpaša un mīļa grāmata, jo nav daudz grāmatas, kuras pārlasu. Domāju, ka šoreiz varu nestāstīt jums grāmatas sižetu, jo Jūs to ļoti labi (cerams) ziniet.

Tālāk sekoja Gistava Flobēra ”Bovarī kundze”, kuru lasīju kā obligāto literatūru skolai. Uzrakstīju arī referātu, ko vajadzēja. Novērtēju grāmatu ar 2 zvaigznītēm, bet rakstot referātu, sapratu, ka tomēr grāmata pelnījusi ja ne 4, tad 3 zvaigznītes. Grāmata ir par sievieti, vārdā Emma, kura apprecas ar bagātu, bet nemīlamu vīru, tā kļūstot par Bovarī kundzi. Emma daudz lasa dāmu romānus un sapņo par labāku dzīvi, tā viņa nonāk līdz laulības pārkāpšanai, bet arī viņas mīļākie izrādās meļi un krāpnieki, ne prinči baltos zirgos kā viņa ir lasījusi romānos. Es Emmai piešķiru balvu ”egoistiskākais un savtīgākais varonis” literatūrā.

Ilonas Leimanes ”Vilkaču mantiniece” ir negaidīti ierindojusies manā mīļāko grāmatu plauktā, devu visas 5 zvaigznītes. Grāmata ir par divu dzimtu naidu un aizliegtu mīlestību. Mīlestība pret naidu, un naids pret mīlestību. Iesaku Jums!

Pēc tam lasīju angliski John Green, Maureen Johnson, Lauren Myracle ”Let it snow”, par kuru uzrakstīju savas domas šeit.

Tad sekoja Ē. M. Remarka grāmata ”Trīs draugi”, kura arī izpelnījās 5 zvaigznītes. Grāmatas nosaukums arī pasaka par ko ir grāmata, jā, tā ir par trīs īstiem draugiem, par mīlestību uz autombīļiem un rumu, un par meiteni vārdā Patrīcija (manas māsas vārds, hehe). Šī ir grāmata, kura ir jāizlasa ikvienam.

Silvijas Rannamā grāmatu ”Kadrija” izlasīju pēc Mēnessmeitēna ieteikuma. Paņēmu grāmatu no bibliotēkas, sāku lasīt un pat sākumā padevos, noliku malā, jo nepatika. Bet tad, nezināmu iemeslu dēļ, nolēmu dot grāmatai otro iespēju – un labi, ka tā! Grāmata man ļoti, ļoti patika, devu visas 5 zvaigznītes. Grāmata ir sarakstīta dienasgrāmatas formā no galvenās varones Kadrijas skatupunkta. Grāmatas sākumā Kadrijai ir vien 6 gadi, bet grāmatas beigās viņa ir izlaiduma klases audzēkne. Grāmata ir par cilvēcību un tās vajadzību katram cilvēkam.

Pēc lasītām salīdzinoši vecām grāmatām, es vēlējos izlasīt ko jaunāku. Speciāli meklēju tādu grāmatu, kuru nevaru nolikt malā līdz nav izlasīta. To vēstīja ”Nazis, ko neatlaist” vāks, kas ir Patrika Nesa triloģijas ”Haosa spēle” pirmā grāmata. Grāmata ir par skarbu, bet valdzinošu pasauli, kurā ikviens dzird cits citas domas. Un šajā pasaulē dzīvo tikai vīrieši. Tā vismaz ir līdz kādam brīdim, kad galvenais varonis Tods dodas spriedzes pilnā ceļojumā. Jā, grāmata nav slikta, bet priekš manis liekas, ka ir par bērnišķīgu, un es atzinu par ne tik aizraujošu kā cerēts. Grāmatai devu 3 zvaigznītes un turpinājumus nolēmu nelasīt, bet kas zina.

Tad lasīju Jāņa Joņeva debijas grāmatu ”Jelgava 94”. Manas domas šeit.

Stīvena Kinga ”Kerija” ir kā šausmu grāmatu klasika, tāpēc būtu kauns neizlasīt, ja reiz rodas tāda iespēja. Man bija mazliet vilšanās, gaidīju, ka varēšu ielikt 5 zvaigznītes, bet nē, vien 4 zvaigznītes no manis. Grāmata ir par meiteni Keriju, kuru klasesbiedri nepieņem, tomēr viņai ir neparastas spējas, kas maina Kerijas un viņas klasesbiedru dzīvi. Interesanti, ka grāmatā ir iestarpināti fragmenti no it kā zinātniskiem rakstiem, grāmatām un aculiecinieku stāstījumiem. Pēc tam, kad izlasīju grāmatu, noskatījos arī 2013. gada filmu, un es dosmojos uz režisoru ne pa jokam.

Arturs Kolans Doils ”Stāsti par Šerloku Holmsu”. Neko pat negribu teikt, milzīga vilšanās, vien 1 zvaigznīte no manis. Grāmatā apkopoti daudz vien 20 lapaspušu īsi stāstiņi. Es biju cerējusi, ka tie stāstiņi būs garāki un aizraujošāki.

Un nobeigumā, tik tikko izlasīju Gundegas Repšes triloģijas ”Smagais metāls” pirmo grāmatu ”Alvas kliedziens”. Grāmata ir sarakstīta dienasgrāmatas formā no Rugettas skatupunkta. Tā ir par pusaudžu dzīvi, tālaika pārdzīvojumiem un arī priekiem PSRS laikā. Un atkal es gaidīju, ko daudz labāku, biju lasījusi labas atsauksmes, bet no manis tikai 2 zvaigznītes.

Laikam jau jāsaka, ka janvāris bijis produktīvs lasīšanas mēnesis, bet ne tik produktīvs rakstīšanas mēnesis. Bet es labošos. Apsolu.

Advertisements