Birkas

 Image

Zvaigzne ABC. 306. lpp. 2012. gads.

”Puķes Aldžernonam” izlasīju pirms neilga laika, un domāju, ka būtu kauns nepadalīties ar lieliskas grāmatas atsauksmi. Ar šo grāmatu man nav nekāds īpašais stāsts, vienkārši nopirku, jo bija lasītas daudz ļoti labas atsauksmes. Un labi, ka nopirku!

Grāmata ir par 32 gadīgu vīrieti Čārliju Gordonu, kura IQ jau kopš bērnības ir ļoti zems. Čārlijs lepojas ar to, ka māk aizsiet kurpju auklas. Čārlijs strādā Donnera maiznīcā, dara ”melnos darbus”, apmeklē vakarskolu garīgi atpalikušajiem un, galvenais, vēlas būt gudrs. Tādēļ Čārlijs ir ideāls materiāls eksperimentālai ķirurģiskai operācijai, ar kuras palīdzību zinātnieki cer attīstīt viņa un vēlāk arī citu atpalikušo cilvēku prātus. Šī metode jau tika pielietota laboratorijas pelei – Aldžernonam. Čārlijs kļūst par ”izmēģinājuma trusīti”, bet par izdevušos ”trusīti”, jo operācija norit labi. Tagad Čārlija IQ ir neiedomājami augsts, viņš runā vairāk kā 20 valodās un pat apšauba zinātnieku autoritāti. Šķiet, ka tā tam jābeidzas, bet nē… Sākumā Aldžernons, vēlāk Čārlijs sāk strauji regresēt.

Un pat šoreiz nebaidos jums atklāt pārāk daudz par sižetu, jo, manuprāt, nebūs garlaicīgi lasīt arī tad, ja zināsi, kā un kas beigās notiks.

Lasot šo grāmatu, es ļoti jutu līdz Čārlijam, jo grāmata nav par to, kā zinātne var palīdzēt garīgi atpalikušiem cilvēkiem. Grāmata ir par to, ka mākslīgi veidots – augsts IQ – nenozīmē jaunu, super-gudru cilvēku. Tas vecais, garīgi atpalikušais Čārlijs joprojām mājo iekšā jaunajā, super-gudrajā Čārlijā. Jaunais Čārlijs nevar aizbēgt no vecā Čārlija. Un tur arī tās problēmas sākās.

Pats stāsts ir ļoti aizkustinošs, mazliet pat sirdi plosošs. Mēs katrs esam redzējuši tādu Čārliju, un domāju, ka ne vienmēr esam izturējušies vai pat vienkārši padomājuši par to, cik patiesībā mazāk dots ir viņam, un cik daudz mums pašiem. Un tieši tie cilvēki un arī Čārlijs, kam ir mazāk paveicies, viņi vēlas tikai iekļauties, būt ”normāli”, būt ”gudri”.

Pat garīgi atpalikušais vēlas būt tāds pats kā visi. Bērns neprot pats paēst un nezina, kas ir ēdams, taču visi zina, kas ir izsalkums.

Gribu uzteikt tulkotājas darbu, jo grāmatas sākumā raksta garīgi atpalikušais Čārlijs. Viņš raksta bez komatiem un ar dažām mīkstinājuma zīmēm. Būtu interesanti redzēt oriģinālu. Un godīgi sakot, sākumā nav viegli to lasīt, ne īsti sakarīgi, ne īsti var izlasīt. Grāmata ir sarakstīta atskaišu veidā, un tāpēc ir interesanti – var novērot Čārliju no pirmās atsaites līdz pēdējai.

Noteikti iesaku izlasīt ik vienam. 5/5

Advertisements