Erina Morgensterna ”Nakts cirks”

Birkas

Image

392. lpp. Zvaigzne ABC. 2013. gads.

”Nakts cirks” ir grāmata, kuru man māsiņa uzdāvināja Ziemassvētkos, tāpēc ātri vien ķēros pie lasīšanas. Salasoties visādas atsauksmes un recenzijas, latviešu lasītāji izcili augsti vērtēja šo grāmatu, tāpēc jau pāragri domāju, ka šī grāmata noteikti nopelnīs 5* arī no manis. Bet nekā, es biju viena no tiem retajiem, kas vīlās šajā grāmatā.

Tātad, stāsts ir par Le Cirque des Réves jeb Sapņu cirku, kas ir atvērts pēc saulrieta un slēgts līdz ar saullēktu. Cirks nepārtraukti ceļo, neizsludinādams nekādus paziņojumus, nekādas afišas vai ziņojumus par ierašanos. Cirks vienmēr ierodas nepieteicies. Galvenie varoņi Marko un Sīlija ir iesaistīti noslēpumainā spēlē, un šis nakts cirks ir sacensību vieta. Sacensībām ir augsta likme – uzvari un dzīvo, vai zaudē un mirsti. Un kā pati rakstniece raksta – ko darīt, ja ceļā stājas mīlestība?

Grāmata ir daudz reizes sarežģītāka un noslēpumaināka kā var sākumā šķist, jo, piemēram, grāmatas pēdējā vāka anotācija, manuprāt, par grāmatu nepasaka neko. Un ir grūti nenospoilojot pastāstīt vairāk.

Paši spēles dalībnieki nezina spēles noteikumus, tos viņu skolotāji tur slepenībā, tāpēc lasītājam ir iespēja ar katru lapas pusi augt un uzzināt vairāk par šīm noslēpumainajām sacensībām. Un par pašām sacensībām runājot, man tās pietrūka, man prasījās vairāk un sīkāk aprakstīt tieši to, kā tas notiek. Savukārt, abi galvenie varoņi man nesimpatizēja, kā arī viņu ”mīlestība” šķita pārāk nedabiska un neīsta. Nepatika tās nodaļas, kur viņi abi bija divatā, viņu dialogi, tā vien prasījās šķirt pāri, bet nu tā arī nevarēja.

Bet galu galā, grāmata nav slikta, jā, man daudz ko nozīmēja tas, ka man nepatika abi galvenie varoņi, bet tas ir ļoti personiski. Tā vai tā es iesaku izlasīt šo darbu, jo šis ir tikai mans viedoklis un sajūtas. Grāmatai ir maģijas, noslēpumu, kanēļa un karameles piegarša. Šī grāmata patiks romantiķiem un sapņotājiem (un es domāju, ka es pie tiem piederu, bet re kā). Un, starp citu, pēc izlasīšanas man uzreiz bija vēlme apmeklēt mūsu Rīgas cirku, kurā sen nav būts.

Sapņotājs ir cilvēks, kas īsto ceļu rod tikai mēnessgaismā, un viņa sodība ir ieraudzīt rītausmu, iekams viņš ieraudzījis pārējo pasauli.

Mans vērtējums:

3.5/5

Advertisements

Lisa Sī ”Sniega Roze un slepenais vēdeklis”

Birkas

ImageGrāmatas autore ir ķīniešu izcelsmes amerikāniete, kuras darbos bieži atainotas senās Ķīnas tradīcijas un sieviešu dzīve. Autore ir arī izdevusi citus darbus, kuri tagad ir manā to-read sarakstā.

Romāna darbība norisinās 19.gs. Ķīnā, kādā tālā provincē. Galvenā varone Lillija 6 gadu vecumā iegūst savu laotong – ”radniecisku dvēseli” vārdā Sniega Roze, un šī savienība izveidojas ļoti īpaša, un domādams, mūžīga. Abas meitenes apgūst nu shu – slepenu sieviešu rakstību, kas radīta, lai sazinātos, to nezinot vīriešiem. Šī rakstība viņām palīdz sazināties – atklāt savas domas un jūtas, priekus un bēdas – arī tad, kad sievietes ir izprecinātas un dzīvo pie saviem vīriem.

Šo romānu stāsta pati Lilija, kura atmiņu veidā stāsta par savu dzīvi no bērnības līdz vecumdienām. Lai arī šis daiļliteratūras romāns, lielā mērā ir aprakstīta īstā 19.gs. Ķīnas kultūra. Daudz ir aprakstīts zemais sieviešu stāvoklis ģimenē, sieviešu pienākumi, ģimenes prieks tikai par dēla piedzimšanu.

Un par meiteņu pēdu nosiešanu ir teikts tā:

Pats svarīgākais ir pēdu garums. Ideāls ir septiņi centimetri – apmēram īkšķa garums. Nākamais ir pēdas forma. Teicamai pēdai ir jāizskatās kā lotosa pumpuram. Papēdī tai jābūt pilnīgai un apaļai, priekšā – smailai, un viss ķermeņa svars jābalsta tikai uz lielo pirkstu. Tas nozīmē, ka pārējie kājas pirksti un pēdas velve  ir jāsalauž un jāsaloka, tuvinoties papēdim. Visbeidzot, spraugai starp pēdas priekšdaļu un papēdi ir jābūt tik dziļai, lai starp tās krokām varētu stateniski paslēpt lielu monētu. Ja es spēšu to sasniegt, mans atalgojums būs laimīga dzīve.

Man patika, ka sievietēm bija skaisti un interesanti vārdi – Sniega Roze, Daiļmēness, Pavasara Mēness, Plūmes Zieds. Domāju, ka vislabākie bija tieši vēstures fakti, jo bija interesanti un savā ziņā šausminoši tos lasīt, bet tas lika aizdomāties un novērtēt, cik patiesībā ir labi, ka mēs dzīvojam mūsdienās. Šis romāns liek novērtēt to, kas mums ir dots.

Mans vērtējums:

4.5/5

Džons Grīns ”Mūsu zvaigžņu vaina”

Birkas

Image

Ar Džonu Grīnu pirmo reizi iepazinos, kad draudzene iedeva izlasīt rakstnieka debijas romānu  ”Looking for Alaska”. Starp citu, man ļoti patika un es zināju, ka noteikti pie Džona Grīna daiļrades atgriezīšos. Runājot par romānu ”The Fault in Our Stars” jeb latviski ”Mūsu zvaigžņu vaina” ilgi nevarēju izdomāt, vai lasīt oriģinālā valodā kā ”Looking for Alaska”, vai tomēr pagaidīt, kad izdos latviski šo brīnišķīgo grāmatu. Un tomēr sagaidīju šīs (atkārtošos) brīnišķīgas grāmatas tulkojumu.

Romāna galvenā varone ir Heizela, kura ir vien 16 gadus jauna, bet jau nolemta nāvei, jo ir slima ar plaušu vēzi. Lai arī brīnumzāles (kā pats autors atzina – ir viņa izdomātas) ir samazinājušas audzēju un ir apturējušas slimības attīstību, Heizela labi apzinās, ka viņas dzīves pēdējā nodaļa ir uzrakstīta reizē ar diagnozi. Atbalsta grupā, uz kuru viņa ik nedēļu dodas, viņa satiek Augustu – puisi, kurš brīnumainā kārtā ir izveseļojies no audzēja. Bet ne viss ir tik skaisti kā pirmajā brīdī šķiet, jo vēzis ir viņam laupījis kāju. Un, protams, starp viņiem uzplaukst skaista draudzība ar mīlestības piegaršu.

Nebaidieties, šī nav depresīva grāmata. Kā pats autors ir teicis – šī nav grāmata par ”vēža slimniekiem”, šī ir grāmata par jauniešiem, kuri slimo ar vēzi, un viņu vecākiem, kuru bērni ir slimi ar vēzi.

Dzīvē ir tikai viena draņķīgāka lieta par slimošanu ar vēzi: ja ar to slimo tavs bērns.

Un vēl par vecākiem runājot, man nepatika Heizelas tēvs, kurš tika attēlots kā pīkstulis, kurš vienmēr raud (ir jau par ko, bet tomēr), un pretstats bija māte, kura bija ģimenes galva – ļoti stipra sieviete. Un tajā aspektā arī bija redzams no kā Heizelai iedzimts spēks un izturība.

Grāmatu raksturojot trīs vārdos, es teiktu – sirdi plosoša, brīnišķīga un nozīmīga. Nedomāju, ka to izlasot, kāds paliks vienaldzīgs, jo tā ”paņem” tevi. Ne velti šo grāmatu izlasīju 4 stundās un izraudāju gada normu. Atzīšos, pat bija brīdis, kad šķita, ka vairs nespēju lasīt tālāk – pārāk skumji palika, bet (atkārtošos) šī nav depresīva grāmata, nepavisam, tikai ļoti dziļa un atklāta. Un humoristiska. To nevar aizmirst.

Tagad jāgaida filma, kura plāno iznākt vasarā. Vairāk par filmu šeit.

Vēl kāds citāts:

Viņam lasot, es iemīlējos tā, kā cilvēks aizmieg: vispirms palēnām, tad visa uzreiz.

Mans vērtējums:

5/5

Holidays Challenge

Birkas

Jāteic, ka man patīk izaicinājumi. Man patīk uzlikt augstāk latiņu, lai tikai pierādītu sev (un, protams, arī citiem), ka es to varu. Vispār man šķiet, ka ik pa laikam sevi izaicināt uz konkrētām darbībām ir veselīgi un pat ļoti ieteicams.

Tādēļ es izdomāju, ka gribu izveidot sev holidays challenge. Man, kā skolniecei, pienākas Ziemas brīvlaiks, kurš šogad ir no 2013.gada 20.decembra līdz 2014.gada 6.janvārim, kad man ir jāatgriežas skolā. Tātad mans holidays challenge ilgs pilnas 2 nedēļas.

Un tagad vairāk par pašu izaicinājumu. Atzīšos, šādā ”izlasīto grāmatu un noskatīto filmu izaicinājumā” piedalos pirmo reizi, tāpēc nezinu, cik augstu latiņu varu sev uzstādīt. Un ja uzstādu par augstu un nevaru to izpildīt? Un ja uzstādu par zemu, tā teikt, un vairs nejūtu to izaicinājuma garšu? Jā, es jau atkal par daudz domāju, kā būs, kā nebūs. Starp citu, noteikti drīz, šī gada beigās, taps vēl viens raksts – 2014 Reading Challenge.

Labi. Tātad izaicinu sevi šajās 2 nedēļās izlasīt 4 grāmatas un…un…noskatīties 7 filmas. 4 un 7 ir mani laimīgie skaitļi, tad jau man izdosies, ne?! 🙂

 

Raksts atjaunots 30.12.2013.:

Ir pagājusi vien nedēļa, bet jau esmu holidays challenge izpildījusi.

Jautājums ikvienam

Birkas

If you were given a book with the story of your life, would you read the end?

Un kāpēc?

Ne velti mana bloga virsraksts ir šāds.

Mani vienmēr ir interesējis rast atbildes, izzināt, saprast, bet, kā visiem zināms, ne vienmēr to var (manā gadījumā tā laikam ir matemātika :D). Bet ar to es gribēju teikt, ka man vienmēr ir interesējis, kā cilvēks rīkotos šādā situācijā? Vai ziņkārība uzvarētu?

Par mani un grāmatām

Birkas

,

Ilgi domāju, kā lai jums pastāstu par savām attiecībām ar grāmatām. Tās nevar aprakstīt ne 2 teikumos, ne referāta apmērā (lai gan, ja labi pacentos, varētu arī to). Tāpēc nolēmu pastāstīt pēc Spīganas raksta struktūras.

Kāpēc Alise vispār lasa

Lasīt – tā man ir atpūta, tā es vislabāk atpūšos. Ja citi atpūšas spēlējot datorspēles, tad es to patvērumu no dzīves steigas atrodu grāmatās.

Some do drugs, others go out for a run, but at the end we’re all just searching for that tiny space, perhaps a hole, that gives us shelter from the terrible reality of the world.

Un man tās ir grāmatas.

Kur Alise dabū grāmatas un cik naudiņas tam tērē mēnesī

Jāatzīst, ka ar bibliotēkām esmu uz jūs. Lai arī mums Ventspilī ir divas lielas bibliotēkas, un domāju, ka es noteikti tur atrastu man interesējošās grāmatas, man nekas nespēj aizstāt tikko pirktu grāmatu. Man ir ļoti svarīgi, lai izlasītā grāmata stāv manā grāmatu plauktā, arī tad, ja tā nemaz nebija tik laba, tā tik un tā ir mana grāmata. Un tas man ir svarīgi. Esmu lasījusi, ka citi grāmatu blogeri nelabprāt aizdod  savas grāmatas draugiem, bet es gan labprāt aizdodu, protams, ja tā lasīšana nevelkas pārāk ilgi. Un tikko atcerējos, ka ir arī bijušas grāmatas, ko pati aizņēmos izlasīt no draugiem. Jā, man ir lieliski draugi, kuri man arī bieži vien dāvina gan grāmatas, gan dāvanu kartes grāmatnīcās.

Ir grūti pateikt, cik latus mēnesī tērēju grāmatām, jo dažreiz tie ir 20LS, dažreiz 10LS, bet dažreiz vispār nesanāk nopirkt nevienu grāmatu.

Kad un kā Alise lasa

Dzīvojot Ventspilī man nav jābraukā lieli attālumi, tāpēc nelasu sabiedriskajos transportos, kā citi grāmatu mīļi. Lai gan braucot uz galvaspilsētu vai kur citur, vienmēr man ir līdz grāmata, ko lasīt. Visbiežāk lasu vakaros/naktīs, pirms gulētiešanas, kad jau visi mājas darbi skolai izpildīti. Daudz un dikti lasu brīvdienās, vēl vairāk brīvlaikos.

Cik daudz Alise lasa

Uz citu grāmatu blogeru fona es lasu maz, bet uz citu parasto mirstīgo fona daudz. Tas vispār ir tāds relatīvs jēdziens. Bet skaitļos tas ir – gadā izlasu apmēram 25 grāmatas.

Bet man ir 2014. gada grāmatu plāns jau uzkricelēts uz papīra, un domādams, šis skaitlis dubultosies. Gribu nopietnāk pievērsties šim hobijam. Gribu ne tikai lasīt, bet arī analizēt izlasīto, un skaitīt, cik ātri vai lēni lasu, jo līdz pat šim brīdim nezinu, cik apmēram ilgā laikā izlasu 100 lpp, cik lpp esmu izlasījusi gada laikā utt. Man, kā plānotāja cilvēkam, šo hobiju sakārtot pa plauktiņiem, varētu būt interesanti. Bet par to kaut kad vēlāk.

Valodas un žanri

Pārsvarā lasu latviski un angliski. Nezinu, ko vēl vairāk šeit piebilst, jo domāju, ka šajā lietā nekas daudz nemainīsies.

Vislabāk man patīk daiļliteratūra, lai gan lasu arī psiholoģiska rakstura grāmatas. Visbiežāk laikam lasu fantastikas un fantāzijas literatūru. Vēl arī lasu jauniešu literatūru, vēsturiskos romānus un biogrāfijas. Man patīk dzeja, nepatīk un nesaista reliģiskā, garīgā literatūra. Un klasika, klasika man ir sāpīgs jautājums. Kauns un negods man, bet ar klasiku esmu uz jūs, tāpat arī ar latviešu darbiem. Nezinu kāpēc, bet man ir ļoti grūti lasīt, un es arī nejūtu, ka man patiktu un aizrautu tādi darbi, tāpēc bieži vien izvairos no tādas literatūras, ja man ir dota izvēle, bet mācoties skolā, man ir daudz un dažāda tāda veida darbi jālasa un tad arī es lasu, protams, bet lielu patiku tas man neizraisa. Bet cerams, ar gadiem tas mainīsies.

Papīrs vai ē-grāmatas

Ja man šo jautātu pirms kāda laika, tad noteikti mana atbilde būtu – papīrs. Jo kas gan spēj aizvietot papīru?! Bet tagad es pati apsveru domu par ē-lasītāja iegādi. Salasījusies visādu informāciju, saprotu, cik tā ierīce ir noderīga katram grāmatu mīlim (dzirdējāt draugi? haha :D).

 

Es ticu, ka tie cilvēki, kuri saka, ka viņiem nepatīk lasīt, vēl nav atraduši to vienu grāmatu, kurā viņi atradīs sevi un kura viņus aizraus. Tie, kuri nav to grāmatu atraduši, tie nezina un nesaprot, kā tas ir, kad tu nevari beigt lasīt un nolikt malā grāmatu līdz tā nav pabeigta.  Un kad tā ir pabeigta, atkal meklēt nākamo, kura tev sniegs tādu pašu sajūtu kā pirmā. Vismaz tā notiek ar mani.

Es novēlu visiem atrast to vienu vienīgo grāmatu!

Pirmais

Birkas

,

Lai arī es biju domājusi, ka mans pirmais posts būs jaunajā gadā, sapratu, ka nav ko – ja ir iedvesma rakstīt, tad jāraksta (arī 2:50 naktī).
Atzīšos, rakstīt blogu, tas man ir kaut kas pavisam jauns, diemžēl (!) neesmu dzimusi rakstniece. Lasīt gan, es lasu daudz un dažādus, sākot no zinātnes/tehnoloģiju līdz pat grāmatu blogiem. Jā, jā, tieši tā, grāmatas ir mana vājība! Bet par to noteikti pastāstīšu kādā no nākamajiem postiem.

image

Šodien/šonakt mans labākais draugs ir kafija un (mācību) grāmatas. Un, godīgi sakot, tā ir katru dienu un nakti. Heh, atklāju vēlvienu savu vājību. (: